FAQs

Neatradu atbildi uz manu jautājumu… — Lūdzu nosūtiet jautājumu mums šeit.

Informācija par iepakojuma pārstrādi un elektronisko iekārtu utilizāciju: Rovico Büroo OÜ ir pievienojies SIA “Zaļā josta” pakalpojumu sniedzējam.

Veco alkometru vai iegādātā alkometra iepakojumu var atstāt mūsu birojā bez maksas vai nodot kādā no pieņemšanas punktiem.

Alkometrs ir mērierīce, kas mēra alkohola daudzumu izelpā. Kad jūs pūšat alkometrā, jūsu izelpas paraugs nonāk alkometra sensorā. Pamatojoties uz to, alkometra sensors izdod elektrisko signālu, uz kā pamata alkometra procesors, salīdzinot rezultātu ar apkopes laboratorijā uzkrātajiem standartiem, aprēķina pārbaudāmās personas reibuma līmeni. Tā kā sensoru darbība laika gaitā mainās, ir nepieciešama regulāra alkometru apkope un kalibrēšana, kuras laikā ierīces atmiņā tiek atkal saglabātas sensora pašreizējam stāvoklim atbilstošas ​​alkohola normas un/vai standartu vērtības. Kalibrēšanu var veikt tikai laboratorijas apstākļos un ar mitrās gāzes simulatora palīdzību ierīcēm ar pusvadītāja oksīda sensoru, bet ar mitrās gāzes simulatora vai sausās gāzes palīdzību ierīcēm ar elektroķīmisko sensoru. Lietotāja kalibrēšana mājās apstākļos nav iespējama – ja kāds piedāvā ierīces ar tā saukto 0 punktu kalibrēšanu, piemēram, Safe-Mate vai Safe-drive, tā ir krāpšana – 0 kā atskaites punkts neietekmē ierīces precizitāti. Alkometru šādi nokalibrēt nevar, jo nav iespējams noteikt, cik reižu rādījums ir lielāks vai mazāks par 0. Jo vairāk kalibrēšanas atskaites punktu ir alkometram, jo ​​precīzāka ir mērierīce.

Tā kā pastāv noteikta sakarība starp alkohola saturu izelpotajā gaisā un alkohola saturu asinīs (galu galā tiek mērīta viena un tā pati parādība, t.i. cilvēka intoksikācija), ražotāji izgatavo ierīces gan ppm (spirta gramos uz litru asiņu), gan mg/l. Rovico Büroo OÜ piedāvājumā ir abi modeļi. Policijas alkometrus (pamatojoties uz likuma prasībām) pārdodam tikai Mg/L versijā, kas pārvērš mērījuma rezultātu izteiktu promilēs.

Alkometru darbība ir atkarīga no sensora veida — vecākie sensora tipi kā MEMS sensori ir salīdzinoši plaša spektra gāzes analizatoru sensori, un tie var arī izmērīt gāzes noplūdes un oglekļa monoksīdu. Tajā pašā laikā šī iezīme bieži izraisa nepamatotus viltus rādījumus. SnO2 sensori ir nedaudz precīzāki un to galvenā uzmanība tiek pievērsta etanola daļiņu atrašanai. Diemžēl šim sensoram ir salīdzinoši ļoti īss kalpošanas laiks.

Alcoscan profesionālajos alkometros tiek izmantots ļoti selektīvs pusvadītāja oksīda sensors, kurā līdz minimumam tiek samazināta blakus faktoru iespējamā ietekme uz mērījuma rezultātu. Šis sensors nedarbojas kā gāzes analizators, bet mēra alkohola daudzumu izelpotajā gaisā. Rezultāts ir precīzāks un ticamāks (vienīgo nepareizo rādījumu var izraisīt acetons). Diemžēl, augstāka precizitātes klase un ilgāks kalpošanas laiks atspoguļojas arī alkometra cenā.

Labākie pusvadītāju sensori ir RIST sensori. Tiem līdz minimumam samazināta blakusfaktoru iespējamā ietekme uz mērījumu rezultātu. Šis sensors nedarbojas kā gāzes analizators, bet mēra alkohola daudzumu izelpotajā gaisā. Protams, viedais sensors ir jāatbalsta ar atbilstošu programmatūru un servisu.

Visprecīzākie ir alkometri ar elektroķīmisko sensoru, kuros būtībā ir izslēgts nepatiess rādījums alkohola neesamības dēļ. Šie sensori uz savas virsmas “noķer” tikai spirta daļiņas un lineāri pārraida informāciju vadības procesoram. Tas nodrošina augstu uzticamību un izcilu precizitāti. Tomēr šādu sensoru ražošana ir ievērojami dārgāka, un arī šādu alkometru ražotāju pasaulē ir maz. Rovico Büroo OÜ piedāvā tikai pazīstamāko un atzītāko ražotāju alkometrus ar elektroķīmisko sensoru, kā arī veic alkometru ražošanu paši.

Vienreizlietojamie alkometri nosaka reibuma esamību (atlikušo ietekmi) ķīmiskās reakcijas rezultātā. Tajā pašā laikā tas nodrošina ļoti labu precizitāti un uzticamību. Vienlaikus jāievēro, kādu reibumu vienreizlietojamais alkometrs spēj noteikt. Latvijā spēkā esošā 0,2 un 0,5 promiļu intoksikācijas robeža vairumam no šāda veida ierīcēm var nebūt skaidri atpazīstama. Šeit viss ir atkarīgs no konkrētā produkta un tā kvalitātes.

 

Ļoti vispārīgi tas nozīmē alkometra laboratorisko apkopi, kas ietver gan alkometra kalibrēšanu, gan regulēšanu un dažiem no modeļiem – verificēšanu. No mūsu piedāvājumā esošajiem alkometriem Alcoscan un Alcovisor sērijas alkometriem kalibrēšana lielākoties nepieciešama reizi 4-6 mēnešos un A klases alkometriem reizei 6-12 mēnešos. Konkrētais laiks, kad alkometrs jākalibrē, ir atkarīgs no daudziem faktoriem no kuriem svarīgākie ir – veikto mērījumu skaits, alkohola klātbūtne, laiks, uzglabāšana. Daži Alcoscan sērijas modeļi spēj informēt lietotāju, kad nepieciešams veikt kalibrēšanu.

Alkometra periodiskā apkope un kalibrēšana ir ļoti būtiska, lai pārliecinātos, ka alkometrs ir darba kārtībā, noteikti iesakām to darīt lietošanas pamācībā norādītajā biežumā vai pat biežāk. Kvalitatīvu darbu var saņemt no tiem uzņēmumiem, kuriem ir atbilstošs alkometru ražotāju sertifikāts – atlasi no tiem veikusi arī profesionālā asociācija EATA (Eiropas Alkometru Tirgotāj Apvienība).

Kalibrēšanas laikā mēs pārbaudām alkometra rādījuma atbilstību, izmantojot standarta pārbaudes gāzi un intoksikācijas simulatoru. Laboratorijas kalibrēšana tiek veikta, pamatojoties uz ražotāja noteikto noteikumu kopumu un izmantojot ražotāja noteiktos standartus. Augstas kvalitātes alkometriem (piemēram, Alcoscan un Alcovisor sērijām) ir atbilstoša elektroniskā atslēga, lai veiktu apkopi.

Alkometrs var darboties arī bez šīs procedūras (izņemot profesionālās ierīces, kuras var būt aprīkotas ar taimeri, kas nodrošina ierīces aizslēgšanos, ja netiek veikta kalibrēšana/apkope), tomēr kalibrēšana būtiski palielina ierīces precizitāti, kas citādi pēc ilgstošas ​​lietošanas var ievērojami mainīties, kā arī neveicot savlaicīgu apkopi alkometrs var tikt bojāts.

Alkometra kalibrēšanas pakalpojumu piedāvā arī Rovico Büroo OÜ “Rovico Latvia”. Visi EATA apstiprinātā alkometru apkopes laboratorijā kalibrētie alkometri vienmēr tiek aprīkoti ar uzlīmi, kurā ir informācija par kalibrēšanas laboratoriju un kalibrēšanas laiku, kā arī kad ir jāveic nākamā kalibrēšana.

Vairāk par kalibrēšanu varat lasīt šeit.

Atbildes uz šiem jautājumiem varat atrast tālāk esošajā tekstā, ko sagatavoja OÜ Tartu A-klinika un kuru laipni ļāva publicēt šeit:

Alkohola saturs asinīs.

Alkohols visvairāk ietekmē smadzenes un tā iedarbība ir narkotiska. Psihisko traucējumu apjoms, ko izraisa akūtā alkohola iedarbība, galvenokārt ir atkarīgs no alkohola koncentrācijas (satura) asinīs un audos. Svarīga loma ir arī centrālās nervu sistēmas tolerancei pret alkoholu, kas cirkulē asinīs. Lietojot alkoholu, tā saturs asinīs ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Noteicošais ir izdzertā alkohola daudzums – jo lielāka izdzertā alkohola deva, jo augstāk paaugstinās tā koncentrācija asinīs. Svarīgs ir arī dzeršanas ātrums: viena un tā pati deva, dzerot īsu laiku, izraisa augstāku koncentrāciju asinīs, nekā pamazām ilgākā laika periodā, jo pēdējā gadījumā tiek nojaukta un izvadīta alkohola robeža – tā satura pieaugums. Alkohols uzsūcas ātrāk un pilnīgāk tukšā dūšā nekā pilnā vēderā, piemēram, tauki un olbaltumvielas var samazināt alkohola uzsūkšanos līdz pat trešdaļai. Sava nozīme ir arī lietotā alkoholiskā dzēriena raksturam – stiprie dzērieni (degvīns, konjaks, džins, viskijs) ātrākas uzsūkšanās dēļ izraisa nedaudz augstāku koncentrāciju nekā vieglie dzērieni (alus, vīns). Svarīga ir arī cilvēka ķermeņa masa – tāda pati alkohola deva cilvēkam ar mazāku ķermeņa masu dod lielāku koncentrāciju asinīs un audos nekā cilvēkam ar lielāku ķermeņa masu.

Alkohola tolerance vai tolerance pret alkoholu

Daudz kas ir atkarīgs no cilvēka jutības pret alkoholu. Vairāki faktori samazina centrālās nervu sistēmas jutīgumu un sarežģī intoksikācijas klīnisko ainu. Bērnu, pusaudžu un sieviešu centrālā nervu sistēma ir jutīgāka pret alkoholu. Toleranci samazina arī traumatisks vai asinsvadu bojājums smadzenēs, aknu slimības, lielākā daļa garīgo slimību un progresīvs alkoholisms. Pagaidu alkohola tolerances samazināšanos izraisa nogurums, bezmiegs, akūtas infekcijas slimības, emocionāls uztraukums un augsta gaisa temperatūra.

Viegla intoksikācija

Uzlabojas pašsajūta, mazinās paškritika. Tas noved pie augstprātības, vieglprātības un neapdomības uzvedībā un runā. Jautrs noskaņojums un paviršība. Paaugstināta runīgums. Kustības kļuvušas dzīvākas, bet to precizitāte ir samazinājusies. Koordinācijas traucējumi un viegli līdzsvara traucējumi. Seja ir nedaudz apsārtusi, acu konjunktīva apsārtusi.

Vidēja intoksikācija
Garastāvokļa paaugstināšanās sasniedz eiforiju, emocionālās labilitātes dēļ tas var viegli pārvērsties skumjās, saasināšanās vai dusmu lēkmē. Ir pēkšņas draudzības izpausmes un dusmu uzliesmojumi. Apdomas un kritika ir samazinājušās tiktāl, ka tiek veiktas darbības, kuras prātīgā stāvoklī neļauj veikt takts, pieklājības noteikumi un ētikas normas. Artikulācija kļūst neskaidra, tāpēc dzērāja runa ir neskaidra, dažreiz grūti saprotama. Kustības ir neveiklas un neprecīzas. Tiek izjaukts līdzsvars: cilvēks ļodzās stāvot, stostās un paklūp ejot.

Smaga intoksikācija
Priekšplānā ir progresīva apziņas izplūšana. Spēja uztvert iespaidus no apkārtējās vides un uz tiem reaģēt pamazām samazinās, līdz beidzot nonāk komas stāvoklī. Kontakts ar stipri iereibušu cilvēku ir ļoti grūts, vēlāk tas pilnībā apstājas. Domas un runa ir haotiski pārtrauktas, runa ir neskaidra artikulācijas traucējumu dēļ. Cilvēks gandrīz nevar nostāvēt kājās, bieži krīt, pieceļas un atkal krīt. Smagi iereibis cilvēks var aizmigt pie svinību galda, autobusā, uz soliņa parkā, uz ielas vai pat sniega slīdēs. Narkozes stāvoklis var pārvērsties par letālu saindēšanos.

Alkohola intoksikācijas klīnisko pazīmju dinamika parasti ir paralēla alkohola saturam organismā. Tomēr vairāku faktoru dēļ var rasties ievērojamas novirzes. Vairākas vielas pastiprina alkohola iedarbību un izraisa intoksikācijas saasināšanos. Tāda iedarbība ir miegazāles, sedatīvi līdzekļi un vairāki citi neirotropiski preparāti. Vairāku slimību rezultātā (galvaskausa traumas, ļaundabīgi audzēji, intelektuālie traucējumi) ir palielinājusies jutība pret alkoholu, tāpēc intoksikācijas simptomi ir daudz izteiktāki.

Hroniskas alkohola lietošanas ietekme uz psihi
Hroniskas/nepārtrauktas alkohola lietošanas sekas ir atkarīgas no alkohola lietošanas biežuma un katru reizi izdzertā alkohola daudzuma. Ir cilvēki, kuri alkoholu lieto reti un pieticīgos daudzumos. Šiem indivīdiem katras alkohola lietošanas sekas ātri un pilnībā mazinās, un organismā kopumā vai centrālās nervu sistēmas darbībā nenotiek paliekošas izmaiņas.

Alkohola pārmērīga lietošana
Dažos gadījumos pat mērenā devā alkohols apdraud cilvēka veselību vai darbību, tā ir pārmērīga alkohola lietošana. Tādējādi alkohols ir daudz bīstamāks veselībai bērnībā, pusaudža gados un pusaudža gados nekā pusmūžā. Alkohols ir bīstamāks fiziski vai garīgi slimam, nevis veselam cilvēkam. Grūtniecības laikā alkohols ir ne tikai bīstamāks nekā parasti mātei, bet arī apdraud augļa attīstību. Visos šajos gadījumos alkohols ir pilnībā aizliegts. Nejauša alkohola lietošana pirms darba un darba laikā ir jānovērtē attiecībā uz ļaunprātīgu izmantošanu. Tas jo īpaši attiecas uz darbu pie transporta līdzekļiem un strādājot augstumā un kustīgu mehānismu tuvumā.

Pārmērīga alkohola lietošana
Ja persona atkārtoti lieto alkoholiskos dzērienus tādā daudzumā, ka tas izraisa manāmu reibuma stāvokli vidēji smaga vai smaga reibuma veidā, ir pamats runāt par pārmērīgu alkohola lietošanu. Pārmērīga alkohola lietošana tiek uzskatīta par slimību, kad alkohols noteiktā laika posmā tiek lietots tādā daudzumā, ka tas kaitē cilvēka veselībai vai sociālajai funkcionēšanai (t.i., viņa darba uzdevumu, ģimenes un sociālo saistību izpildei).

Hronisks alkoholisms vai alkohola atkarība, vai dzeršanas slimība
Ja ir izveidojusies garīgā un somatiskā (fiziskā) atkarība no alkohola, t.i. vajadzība un vēlme pēc alkohola ir hronisks alkoholisms. Hronisks alkoholisms ir slimība, kurai nepieciešama sistemātiska ārstēšana un sarežģītas rehabilitācijas procedūras. Kontroles zudums pār izdzertā alkohola daudzumu un paaugstināta tolerance pret alkoholu, atmiņas traucējumi, atturība piem. paģiru sindroms dienās pēc alkohola lietošanas. Alkohola atkarība attīstās pakāpeniski, raksturīgā attīstības gaitā no neregulāras mērenas alkohola lietošanas līdz pastāvīgai pārmērīgai lietošanai. Katram cilvēkam alkoholisms attīstās ar individuālu tēlu un tempu. Dažiem alkohola lietotājiem slimība ilgstoši saglabājas vieglā formā, nesasniedzot smagāko hroniskā alkoholisma stadiju. Iespējama arī spontāna alkoholisma pārtraukšana, t.i. atteikšanās no pārmērīgas alkohola lietošanas.

Hroniskā alkoholisma pirmais posms
Rodas kāre pēc alkohola. Kad cilvēks ir lietojis noteiktu daudzumu alkohola, tieksme turpināt dzert rodas līdz alkohola beigām vai līdz smagai intoksikācijai. Tas ir kontroles zaudēšana pār izdzertā alkohola daudzumu. Vēlāk zūd arī kontrole pār situāciju: cilvēks nevar atturēties no turpmākas pārmērīgas alkohola lietošanas pat nepiemērotā situācijā un neskatoties uz vienaudžu neapmierinātību un sabiedrības vispārējo nosodošo attieksmi. Prātīgs cilvēks šajā posmā vēl nejūt spontānu vēlmi pēc alkohola. Vēl viena šī posma īpašība ir paaugstināta tolerance pret alkoholu. Cilvēks sāk paciest lielākas alkohola devas nekā iepriekš, tās neizraisa reibumu ar bijušo smaguma pakāpi. Tolerance var kļūt ļoti augsta, ir aprakstīti alkoholiķi, kuri dienas laikā izdzer vairākus litrus degvīna, neizraisot smagu intoksikāciju. Pirmajā posmā tiek dzēsts ķermeņa aizsargreflekss – vemšanas reflekss, ko izraisa liela alkohola deva. Pirmajā alkoholisma stadijā sāk veidoties arī individuālās atmiņas nepilnības. Veidojas izmaiņas cilvēka garīgajās spējās un funkcijās. Cilvēks kļūst gausāks, mazinās iniciatīva un enerģija. Darba spējas samazinās. Bieži vien to pavada garīga diskomforta sajūta: iekšēja spriedze un nemiers, neapmierinātība ar sevi un apkārtni, slikts garastāvoklis. Pirmajā alkoholisma stadijā attīstās iekšējo orgānu darbības traucējumi. Parādās aknu darbības traucējumi, sirds un asinsrites traucējumi, kuņģa kairinājuma simptomi, roku trīce. Traucējumi šajā stadijā vēl ir funkcionāli, tie diezgan ātri izzūd, atsakoties no alkohola. Alkoholisms pāriet uz otro stadiju laika posmā, kas katram cilvēkam ir atšķirīgs, vidēji 2-4 gadus pēc pirmās stadijas simptomu parādīšanās.

Hroniskā alkoholisma otrā stadija

Raksturīga iezīme ir izteikts atturības vai paģiru stāvoklis. No rīta pēc liela alkohola daudzuma izdzeršanas cilvēks jūtas ārkārtīgi slikti: ir tā sauktā kaķa trauksme, spēcīga iekšējā spriedze un trauksmes sajūta. Rodas sirdsklauves, elpas trūkums, svīšana, spēcīga roku un citu muskuļu trīce, intensīvas galvassāpes. Ārkārtīga savārguma dēļ cilvēks nav spējīgs strādāt vai veikt citas mērķtiecīgas darbības. Iedarbojoties ar jaunu alkohola devu, paģiru simptomi ātri pāriet un tiek atjaunotas spējas strādāt un justies labi. Tas ir iemesls regulārai galvas korekcijai, kas raksturīga šim posmam. Tomēr bieži vien jauna dzeršanas lēkme sākas ar galvas labošanu, kas ilgst vairākas dienas vai vairākas nedēļas ilgu dzeršanas periodu. Otrajā posmā tieksme pēc alkohola parādās jau bez iepriekšējas alkohola lietošanas, prātīgā stāvoklī. Tieksme izpaužas spurtos: kādu laiku cilvēks var dzīvot un strādāt prātīgi, bet pēc tam parasti kādu nepatīkamību vai stresa dēļ rodas nepārvarama tieksme pēc alkohola, kas sāk kārtējo iedzeršanu. Alkohola tolerance sākotnēji palielinās vēl vairāk, pēc tam saglabājas individuāli augstā līmenī, dažreiz gadiem ilgi. Ar laiku piedzeršanās kļūst regulāra. Pastāvīgas garīgās izmaiņas turpina attīstīties. Cilvēks kļūst arvien vienaldzīgāks pret savu sociālo stāvokli un virzību dzīvē. Sākas darba zaudēšana, intereses sašaurinās. Alkoholiķis kļūst emocionāli nestabils, viegli aizkaitināms, dažreiz agresīvs. Organiski bojājumi rodas vairākos orgānos: hronisks gastrīts, hronisks aknu iekaisums, bieži sirds muskuļa un centrālās nervu sistēmas bojājumi. Otrā posma ilgumam ir lielas individuālas atšķirības. Dažiem alkoholiķiem alkoholisma trešā stadija attīstās pēc viena vai diviem gadiem, bet citiem ilgst vairākas desmitgades.

Alkoholisma trešā stadija (beigu stadija)

Šim posmam ir raksturīga centrālās nervu sistēmas alkohola tolerances samazināšanās, alkoholiķis kļūst arvien jutīgāks pret alkoholu, viņš to panes arvien mazāk. Sākotnēji viņš ir spiests ierobežot izdzertā alkohola daudzumu, vēlāk no stiprajiem dzērieniem vispār atteikties un pāriet uz vieglākiem dzērieniem. Raksturīga ir arī dzēruma rakstura maiņa: lietojot alkoholu, vairs nerodas eiforija un dzīvespriecīga sabiedriskums, bet sāk dominēt kašķīgums, gatavība konfliktiem, aizkaitināmība un agresivitāte. Pastāv pastāvīga vēlme pēc alkohola un regulāras galvassāpes. Šādas personas intereses aprobežojas tikai ar alkoholu, aktivitāte parādās tikai iegūstot alkoholu. Morālie ierobežojumi ir iznīcinājuši jebkuru spēju kontrolēt cilvēka uzvedību. Ir izveidojusies personības degradācija (regresija). Iekšējo orgānu bojājumi pasliktinās, un galu galā nāve iestājas visvairāk skartās orgānu sistēmas darbības pārtraukšanas rezultātā.

 

 

Vienkārši un vecāki MEMS tipa sensori (ko izmanto Safe-Mate alkometri un Safe-Drive alkometri) būtībā ir gāzes analizatori, kas reaģē uz etanola daļiņām gaisā, bet arī uz propānu un CO (pazīstams arī kā sadzīves gāze un oglekļa monoksīds). Šo gāzu klātbūtne pārbaudītajā gaisā rādījumu ietekmē galvenokārt pieauguma virzienā. Šeit ir spēkā noteikums — ja viena lieta der visam, tā patiešām neder nekam.
Vairāk vai mazāk līdzīgi ir SnO2 sensori ar samazinātu jutību pret bezalkoholiskajiem dzērieniem. Fit sērijas alkometros tiek izmantots SnO2 sensors. Tomēr kā negatīva blakusparādība ir jāatzīmē fakts, ka SnO2 sensors var veikt ne vairāk kā 3 secīgus mērījumus. pēc tam ierīcei jāļauj “atpūsties” apmēram 15 minūtes. Līdzīgu tehniku ​​izmanto arī Tanitas alkometri. Tiek izmantoti arī vecāka tipa KAIST sensori — tos izmanto A.B.I. sērijas un CA2000™Pro alkometri. Igaunijas tirgū ir pārdots arī vecāks modelis ar nosaukumu CA 2000tm, kurā gāzes diskriminācija diemžēl ir ievērojami sliktāka un rezultāts ir neprecīzāks arī pārāk īsā pūšanas laika dēļ (mazāk par 4,5 sekundēm).

Labākie pusvadītāju sensori ir RIST sensori. Ar tiem tiek garantēta augstākā cietvielu sensoram iespējamā gāzes diskriminācija, ja to atbalsta arī atbilstošā programmatūra. Mūsu izvēlē ir Alcoscan sērijas alkometri, kas aprīkoti ar atbilstošu sensoru un programmatūru.

Visi pusvadītāju sensori alkometra vadības procesoram pārraida informāciju par meklējamās vielas (t.i. alkohola) daļiņu daudzumu gaisā kā sinusoidālu līkni, kuras slīpuma leņķis ir atkarīgs no konkrētās vielas.

Taču uz vienkāršākajiem (piemēram, MEMS, SnO2) sensoriem dažādu vielu reakcijas līknes var vai nu pārklāties, vai būt ļoti tuvu viena otrai, tāpēc lētākie sensori var uzrādīt “reibumu” arī tad, kad tie nav reibumā.

Visprecīzākie ir alkometri ar elektroķīmisko sensoru, kuros būtībā ir izslēgts nepatiess rādījums bezalkohola dēļ. Šie sensori uz savas virsmas “noķer” tikai spirta daļiņas un lineāri pārraida informāciju vadības procesoram. Tas nodrošina augstu uzticamību un augstu precizitāti. Taču šādu sensoru ražošana ir ievērojami dārgāka, un arī ražotāju pasaulē ir maz. Rovico Büroo OÜ piedāvā tikai viena no pazīstamākajiem ražotājiem alkometrus ar elektroķīmisko sensoru.

Darbojošs alkometrs parāda pareizo rezultātu, ja to lieto pareizi, vēlams tīrā vidē. Tā kā alkohola daļiņas var veidoties arī fermentācijas procesā, jebkurš alkometrs var neuzrādīt pareizo rezultātu telpā ar stipri piesārņotu gaisu. Ir ļoti svarīgi, lai alkometrā iepūstu tieši tā, kā norādīts instrukcijā. Tiem modeļiem, kuros netiek izmantoti iemuti (pūšanas caurules), ieteicams pūst dažas vai trīs reizes pēc kārtas un ar dažādu stiprumu (līdz tiek iegūts “pareizais” pūšanas veids). Šajā gadījumā jūsu saņemtais augstākais dzēruma rādītājs ir jāuzskata par pareizu.

Pirms pūšanas ir jāievelk gaiss plaušās un pūšot jāpūš ar mērenu spēku, it kā svilptu. Jums precīzi jāiepūš sensorā (vai izmantojot iemuti, atkarībā no modeļa). Ja ierīce ir darba kārtībā (atkarībā no modeļa iztīrīta vai kalibrēta pēc instrukcijas), arī rezultāts ir objektīvs. Ja cilvēks ir lietojis alkoholu pēdējo 5-10 minūšu laikā pirms pūšanas alkometrā, alkometra rādījums var būt nedabiski augsts, jo alkohola daļiņas atrodas mutē un rīklē.

Vienlaikus vēlamies pievērst uzmanību uz to, ka, tā kā alkometri (kas saskaņā ar mūsu likumiem ir nesertificēti mērinstrumenti) nav sertificēti, to nolasījums vien nekādā gadījumā nevar tikt izmantots kā pierādījums tiesā – saskaņā ar Igaunijas Republikas likumiem. Ja Jums nepieciešama reibuma noteikšana tiesiskām darbībām, iesakām (papildus reibuma rādījuma konstatēšanai ar alkometru) vērsties policijā, kurai ir tiesības organizēt reibuma ekspertīzi.

Patiesu intoksikācijas indikāciju var iegūt vismaz 30 minūtes pēc alkohola lietošanas, jo tieši tik ilgā laikā alkohols nonāk asinīs un no turienes pa plaušu kapilāriem līdz elpai. Iepriekšējā mērījumā jūs varat iegūt 0 rezultātu, jo alkohols vēl nav sasniedzis asinis. Iepriekšējā mērījumā var iegūt arī nepamatoti augstu intoksikācijas rādījumu, ko izraisa alkohola daļiņas, kas joprojām atrodas mutē uzreiz pēc alkohola lietošanas. NB! Laiks, kas nepieciešams, lai sasniegtu maksimālo intoksikāciju, katram cilvēkam ir atšķirīgs. 30 minūtes ir vidējais laiks, kas nepieciešams, lai piedzertos, taču dažādiem cilvēkiem tas var būt ilgāks.

Svarīga ir arī temperatūra. Cilvēka elpa atrodas 34ºC 1 cm attālumā no lūpām. Tomēr temperatūras svārstības par 1ºC ietekmē izelpas intoksikācijas novērtējumu par 6,8%.

Nepatiess lasījums, ko var izraisīt diabēts. Lai gan pusvadītāju sensoru ražotāji ir darījuši visu iespējamo, lai panāktu maksimālu uzticamību un precizitāti, šai tehnoloģijai ir viena pastāvīga īpatnība. Papildus alkoholam visi pusvadītāju sensori var reaģēt uz acetonu, ko var atrast cilvēku ar cukura diabētu izelpā. Ja šāda problēma rodas konkrētam cilvēkam, patiesi konkrētā cilvēka reibumu var noteikt tikai ar alkometru, izmantojot elektroķīmisko sensoru, vai ar klīnisko asins analīzi. Tāda pati problēma var rasties (vai var nebūt) cilvēkiem, kuriem strauji ir mainījies svars vai kuriem ir nopietni vielmaiņas traucējumi. Pilnīgi pareizu rezultātu var nodrošināt tikai alkometrs ar elektroķīmisko sensoru – pat diabēta gadījumā.

 

 

Alkometru precizitāte lielā mērā ir atkarīga no tā lietotāja. Visi Rovico Büroo pārdotie un ieteiktie alkometri var uzrādīt precīzus rezultātus, pareizi lietojot, uzglabājot un apkopjot.

Taču alkometra darbu, t.i., rādījumu, ietekmē vairāki blakus faktori: apkārtējā gaisa sastāvs (ja tas ir stipri piesārņots, rādījums var palielināties), dūmi, pūšanas veids.

Lai iegūtu precīzu rezultātu, alkometrā vienmēr ir jāiepūš gaiss no plaušām — vispirms dziļi ieelpojiet un pēc tam mēreni (piemēram, svilpot) pūtiet alkometrā. Precizitāti ietekmē arī pūšanas laiks – tam jābūt vismaz 4,5 sekundēm, jo ​​cilvēks parasti nevar iepūst alkometrā visu gaisu plaušās īsākā laikā.

Pasaulē visbiežāk tiek izmantotas 3 dažādas mērvienības alkohola intoksikācijas mērīšanai:

‰ promiles, g/L un mg/L, kā arī %, jeb BAC.

Promiles ir reibuma rādītājs, kas parāda alkohola saturu asinīs un galvenokārt tiek izmantots Austrumeiropā. Simbols ‰ pasaulē nav visbiežāk lietotais, tāpēc lielākajai daļai alkometru, kas tiek izmantoti ārpus Latvijas ir redzams simbols mg/L vai g/L (t.i., absolūtā alkohola grami uz litru asiņu). Pārrēķins tiek veikts pēc izmērītā alkohola daudzuma izelpā. Vispārpieņemtā attiecība ir 2100:1, t.i., 1 mg/L alkohola atbilst 2,1 ppm spirta, savukārt Latvijā tas ir 2200:1.

%BAC — % alkohola koncentrācija asinīs. Visizplatītākais intoksikācijas rādītājs, kas norāda uz alkohola koncentrāciju asinīs. Galvenokārt izmantots Amerikas Savienotajās Valstīs,.

BrAC — mg/L. Alkohola koncentrācija izelpā parāda alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā. Mg/L parāda, cik miligramu absolūtā spirta ir vienā litrā gaisa.

Tā kā starp šīm trim mērvienībām ir cieša saikne, ražotājiem ir viegli izveidot ierīces, kas alkometra rādījumus pārvērš lietotājiem zināmās mērvienībās.

Lielākā daļa mūsu ražotie alkometri ir pieejami gan ‰, gan mg/L versijās.

 

Ceļu satiksmes likums:

28.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas aizliegums

(1) Aizliegts vadīt transportlīdzekli:

1) ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

a) transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles,

b) transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles,

c) transportlīdzekļa vadītājam, kas vada D1, D, D1E, DE, TRAM un TROL kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles,

d) velosipēda, elektroskrejriteņa vai mopēda vadītājam alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles;

Alkohola koncentrācija asinīs un intoksikācijas pakāpe

Alkohola koncentrācija asinīs (daļās uz mililitru)

Intoksikācijas līmenis

0,01-0,06

Fizioloģiskais alkohola saturs asinīs

0,07-0,19Ar uzturu saistīts alkohola satura pieaugums
0,20-0,49

Ir lietojis alkoholu, bet bez klīniskām intoksikācijas pazīmēm

0,50-1,50

Viegla intoksikācija

1,51-2,50

Vidēja intoksikācija

2,51-3,00

Smaga intoksikācija

3,01-5,00

Spēcīga intoksikācija, kas var izraisīt nāvi

Beigās 5,00

Nāvējoša saindēšanās ar alkoholu

Alkoholisma stadijas

Iespējas1 stadija2 stadija3 stadija

Tieksme pēc alkohola

Notiek reibuma stāvoklī (kontroles zaudēšana)

Nepārtraukta

Nepārtraukta

Alkohola tolerance (tolerance)

Paaugstinās

Augsts

Pazeminās

Rīstīšanās reflekss

IzslēdzasTrūkstTrūkst

Atturības stāvoklis (paģiras).

Epizodiski

BiežiVienmēr
Dzēruma stāvoklisEiforijaDisforijaDisforija un agresija
Atmiņas pasliktināšanās no dzeršanasReizēmBieži
Bieži arī nelielās devās
Personības izmaiņas

Iniciatīvas zudums, garastāvokļa nestabilitāte

Interešu sašaurināšanās, atbildības sajūtas samazināšanāsInterese tikai par alkoholu, paviršība
Iekšējo orgānu bojājumiFunkcionālie traucējumiBojājumu veidošanās

Neatgriezeniski bojājumi vairākiem orgāniem

Psihozes rašanāsRetiBiežākDiezgan bieži